top of page
cuska.png

OPERĀCIJAS

Slimnīcā ir četras operāciju zāles, kas nodrošinātas ar modernām iekārtām un monitoriem. Te veic gan plānotas operācijas, gan visa veida akūtas (neatliekamas) operācijas atbilstoši slimnīcas profilam.

 

Operāciju profils ir plašs: dzemdniecība, ginekoloģija, uroloģija, traumatoloģija – ortopēdija un ķirurģija, veicot gan konvencionālas, gan minimāli invazīvas (laparoskopiskas) operācijas.

​

Tiek nodrošināta arī pēcroperācijas aprūpe.

 

!!!!

Jebkurai operācijai ir iespējamas komplikācijas – infekcija, asiņošana; laparoskopiskām operācijām – iekšējo orgānu bojājumi. Nereti laparoskopisku operāciju laikā ķirurgam nākas pāriet uz laparotomisku operāciju.

Par iespējamām komplikācijām un citiem ar operāciju saistītiem jautājumiem vērsties pie ārsta - speciālista.

​

Operācijas iespējams veikt par valsts līdzekļiem, pacientam maksājot valsts noteikto līdzmaksājumu (izņemot no līdzmaksājumiem atbrīvotās pacientu grupas). Atsevišķas operācijas tiek veiktas tikai par maksu. Par operāciju piemēro samaksu arī gadījumos, kad beigušās valsts piešķirtās kvotas.

​

  • Maksa par dienas stacionārā veiktu operāciju – 4 EUR,

  • Maksa par ārstēšanos dienas stacionārā – 7 EUR/ dienā,

  • Maksa par pārsiešanu – 4 EUR,

  • Maksa par ēdināšanu (ja nepieciešama) – līdz 6 EUR saskaņā ar maksas cenrādi

​

Par operācijām, kas manipulāciju sarakstā norādītas kā lielās operācijas, ārstniecības iestāde var iekasēt līdzmaksājumu 31 EUR apmērā par vienu stacionēšanas reizi operācijas zālē.

​

* Pakalpojumu izmaksām ir informatīva nozīme. Pakalpojuma cenu veido veikto manipulāciju (t.sk. operācijas) veids un daudzums, uzturēšanās ilgums stacionārā, pacienta individuālā specifika un izvēle.

Pacienta līdzmaksājums noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 «Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"

 

Dodoties uz operāciju, pacientam līdzi jāņem:

  • personu apliecinošs dokuments,

  • speciālista nosūtījums,

  • anesteziologa apskates karte,

  • analīžu rezultāti,

  • elektrokardiogramma,

  • aizpildīta pirmsanestēzijas anketa,

  • aizpildīta veidlapa par piekrišanu operācijai un anestēzijai,

  • ūdens.

 

​Operācijas veic sertificēti, profesionāli un pieredzējuši ārsti, pie kuriem iespējams pieteikties arī ambulatori. Blokā strādā sertificētas operāciju māsas, māsu palīgi un sanitāri.

​

Guntis-Smiltans.jpg

Operācijas bloka vadītājs, ķirurgs
Guntis Smiltāns

Janis-Jansons.jpg

Traumatologs - ortopēds

Jānis Jansons

Iveta Balina

Ginekoloģe - dzemdību speciāliste
Iveta Bāliņa

majas lapai.jpg

Ginekologs
Māris Arājs

kontakti-2.png


Vecākā māsa
 

Evita Rumba_s.jpg

Traumatoloģe - ortopēde

Evita Rumba

2.jpg

Ginekoloģe - dzemdību speciāliste
Natālija Gailīte

Dr.Gurjanovs_majas lapa.JPG

 Ginekologs/dzemdību speciālists
Sergejs Gurjanovs

Agnis-Lulens.jpg

Ķirurgs

Agnis Ļuļēns

Ervins-Gudevics.jpg

Traumatologs - ortopēds

Ervīns Gudēvičs

Ilze Smiltane

Ginekoloģe - dzemdību speciāliste

Ilze Smiltāne

majas lapai.jpg

Ginekoloģe - dzemdību speciāliste
Alise Vigule

Operāciju profili:

  • Apendektomija
    Apendektomija ir operācija, kuras laikā tiek izņemts aklās zarnas tārpveida piedēklis. Tā ir viena no biežāk veiktajām akūtajām operācijām, kas tiek pielietota aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisuma, jeb apendicīta gadījumā. Iekaisuma cēlonis visbiežāk ir tārpveida piedēkļa nosprostojums ar baktēriju vairošanos. Tam seko piedēkļa sieniņas tūska, strutu veidošanās un piedēkļa plīsums, ja laicīgi netiek veikta operācija. Galvenais apendicīta simptoms ir sāpes vēderā, kas sākotnēji var būt lokalizētas ap nabu, bet vēlāk novietojas vēdera lejasdaļā labajā pusē. Apendektomiju var veikt divos veidos: vaļējā jeb konvencionālā pieejā - veic griezienu vēdera labajā apakšējā daļā, caur kuru izņem tārpveida piedēkli. Vaļēju pieeju biežāk izvēlas pacientiem ar izteikti iekaisušu un plīsušu aklās zarnas piedēkli, kā arī pacientiem, kuriem jau bijušas operācijas vēdera dobumā. minimāli invazīvā jeb laparoskopiskā pieejā - caur trīs (visbiežāk) nelieliem griezieniem vēdera priekšējā sienā ar kameras palīdzību veic tārpveida piedēkļa izņemšanu. Metodes priekšrocības ir salīdzinoši labāks kosmētiskais rezultāts, mazākas sāpes pēc operācijas, iespēja ātrāk atgriezties pie ikdienas aktivitātēm. Izvēli nosaka ārsts, pamatojoties uz tādiem faktoriem, kā saslimšanas ilgums un smagums, iepriekš veiktās operācijas un citas saslimšanas.
  • Diagnostiska laparoskopija un laparotomija
    Diagnostikas laikā tiek apskatīti vēdera dobuma orgāni. Diagnostikās laparoskopijas laikā caur nelieliem iegriezumiem tiek ievadīts tievs instruments ar optisku video sistēmu, ar kuras palīdzību uz monitora redzami iekšējie orgāni. Laparoskopijas laikā iespējams atklāt sāpju un vemšanas iemeslu, saaugumus gremošanas traktā, diagnosticēt audzēju vai iekaisumu. Ar šo metodi var veikt biopsiju (audu parauga paņemšana), lai atšķirtu labdabīgu veidojumu no ļaundabīga. Tāpat iespējams pārdalīt saaugumus. Diagnostisko laparotomiju pielieto tad, kad nav iespējams pielietot laparoskopiju.
  • Zarnu rezekcija
    Operāciju veic akūtos gadījumos. Tās laikā tiek izņemta slimības skartā zarnas daļa, un veselīgie gali tiek savienoti atkārtoti. Operācijas veikšana un apjoms atkarīgs no pamatsaslimšanas (audzējs, asinsvadu malformācijas, saauguma slimība, fistulas, zarnu necaurejamība u.c.), pacienta sūdzībām, izmeklējumu rezultātiem.
  • Resnās zarnas operācija
    Hemikolektomija ir operācija, kuras laikā tiek izņemta resnās zarnas viena puse. Operāciju visbiežāk veic resnās zarnas audzēja ārstēšanā. Operācijas laikā tiek veikts grieziens vēdera priekšējā sienā un izņemta ar slimību skartā, kā arī daļa veselās resnās zarnas, tādējādi mazinot audzēja atjaunošanās risku. Atlikušās zarnas visbiežāk tiek savienotas kopā un atjaunota normāla zarnu satura kustība. Atsevišķās situācijās nepieciešams izveidot stomu – atveri vēdera priekšējā sienā, pie kuras piešūta zarnas daļa, caur kuru speciālā savācējmaisā izdalās zarnu saturs vai urīns. Hemikolektomiju var veikt vaļējā jeb konvencionālā, vai laparoskopiskā pieejā. Vaļējās operācijas laikā tiek izdarīts lielāks grieziens vēdera priekšējā sienā. Laparoskopiskas procedūras laikā ķirurgs caur salīdzinoši mazākiem griezieniem ievada kameru un smalkus instrumentus. Laparoskopiskas pieejas galvenās priekšrocības ir labāks kosmētiskais rezultāts, mazākas sāpes pēc operācijas, ātrāka zarnu darbības atjaunošanās, mazāks slimnīcā pavadītais laiks, taču laparoskopiskās pieeja nav iespējama visos saslimšanas gadījumos. Kolostomija ir operācija, kuras laikā resnā zarna tiek piešūta un atvērta uz vēdera priekšējās sienas. Tādā veidā tiek radīta atvere (kolostoma) pacienta vēdera priekšējā sienā, caur kuru uz laiku vai paliekoši izdalās zarnas saturs speciālā savācējmaisā. Atlikušo resnās zarnas daļu slēdz akli vai izņem, atkarībā no saslimšanas. Kolostomiju visbiežāk veic resnās zarnas audzēja ārstēšanā, divertikula plīsuma, resnās zarnas bojājumu, iekaisīgu zarnu slimību gadījumā.
  • Stomas slēgšana (bez cirkulārā šuvēja)
    Stomas (mākslīgi izveidota atvere vēdera sienā zarnu satura vai urīna izvadīšanai) slēgšana ir operācija, kuras laikā iepriekš izveidotā stoma tiek likvidēta un zarnu gali savienoti atpakaļ kopā tā, lai zarnu saturs varētu tikt izvadīts dabiskā veidā bez stomas palīdzības.
  • Laparoskopiska trūces operācija
    Laparoskopiskas trūces operāciju var izmantot visu trūču veidu ārstēšanai, nostiprinot vēdera sienu un slēdzot defektu. Operācijas sākumā caur nelielu iegriezumu ievada ogļskābo gāzi, bet citā griezuma vietā – laparoskopu (kamera ar intensīvu gaismu) un operācijas instrumentus, ar kuriem tiek veikta operācija. Vēdera sienas defekts tiek noklāts sintētisko protēzi. Operācijas norisi ārsts kontrolē monitorā. Laparoskopisku trūces operāciju pielieto arī cirkšņa trūces gadījumā.
  • Trūces operācija (pēcoperācijas)
    Pēcoperācijas trūces veidošanos nosaka rētaudiem izmainīta vēdera siena, kas nespēj nodrošināt audu stabilitāti, kā rezultātā vēdera dobuma iekšējie orgāni izspiežas ārpus vēdera dobuma, ko pavada dažādas pazīmes. Operācijas laikā ārsts veic griezienu virs taustāmā veidojuma, pāršķeļ audus pa kārtām, izgriež rētaudus, atrod trūces maisu un to pāršķeļ. Trūces maisa saturu izbrīvē un ievieto atpakaļ vēdera dobumā. Vēdera sienas defektu slēdz, izmantojot protēzes. Brūci slēdz pa kārtām, ādai biežāk izmanto kosmētisku šuvi.
  • Laparoskopiska žultspūšļa operācija (holecistektomija)
    Holecistektomija ir žultspūšļa izņemšana, ko nepieciešams veikt žultsakmeņu slimību gadījumos. Operācija rekomendēta arī žultspūšļa polipu gadījumā, jo tie saistāmi ar žultspūšļa vēža attīstības risku. Laparoskopu (kamera ar intensīvu gaismu) ievada vēdera dobumā caur nelielu iegriezumu zem nabas. Caur citiem iegriezumiem ārsts ievada instrumentus, ar kuriem veic operāciju. Lai operāciju būtu iespējams veikt, vēdera dobumā tiek iepildīta ogļskābā gāze. Žultspūsli nodala no žultspūšļa vada, asinsvadiem un aknas, tad izņem caur griezienu zem nabas. Laparoskopiska holecistektomija ir visbiežāk lietotā minimāli invazīvā ķirurģiskā metode. Komplikācijas – brūces infekcija, dziļo vēnu tromboze, pēcoperācijas trūces veidošanās grieziena vietā. Retos gadījumos var rasties kopējā žultsvada bojājums, žults noplūde, zarnu vai citu vēdera dobuma orgānu bojājums, vai asinsvadu bojājums ar sekojošu asiņošanu.
  • Konveciāla (vaļēja) žultspūšļa operācija (holecistektomija)
    Holecistektomija ir žultspūšļa izņemšana, ko nepieciešams veikt žultsakmeņu slimību gadījumos. Operācija rekomendēta arī žultspūšļa polipu gadījumā, jo tie saistāmi ar žultspūšļa vēža attīstības risku. Konvenciālu žultspūšļa operāciju veic gadījumos, kad plānveida laparoskopiskās operācijas laikā ķirurgam saaugumu vai kādu citu anatomisku īpatnību dēļ nākas veikt iegriezumu, pārejot uz konvenciālo metodi.
  • Hemoroīdu operācija (bez longo šuvēja)
    Hemoroīdu operācija veicama pacientiem ar dažādas pakāpes hemoroidālo saslimšanu. Ārstēšanas taktika katram pacientam tiek piemeklēta individuāli. Hemoroīdu operācijas metodei ir dažādas modifikācijas. Kuldīgas slimnīcā izmanto hemoroīdektomiju jeb steiplera hemoroīdektomiju. Operācijas laikā tiek izmantots speciāls šuvējs un skaviņas, ar kurām tiek apstādināta hemoroīdu mezglu apasiņošana no artērijām.
  • Labdabīga ādas veidojuma ekscīzija
    Ķirurgs veic nelielu griezienu ādā virs veidojuma un atdala to no veselajiem audiem, pilnībā izņemot. Procedūras veikšanai izmanto pilno anestēziju vai lokālo anestēziju, kas ievadīta ādā ap veidojumu.
  • Vairogdziedzera operācija
    Vairogdziedzera operācija veic gadījumā, ja tas ir palielināts, izveidojušies patoloģiski funkcionējoši mezgli vai ir aizdomas par vairogdziedzera vēzi. Operāciju veic vispārējā anestēzijā, caur horizontālu lokveida ādas griezienu kaklā. Operācijas gaitā iespējams izoperēt daļu vai visu vairogdziedzeri. Par katru gadījumu individuāli lemj speciālists. Nepieciešamības gadījumā vairogdziedzera audu paraugs tiek nosūtīts izpētei.
  • Vēnu operācija
    Vēnu operācijas pamatā ir slimo vēnu likvidēšana, lai tās nebojātu veselās vēnas. Slimās vēnas izoperē, tās izvelkot ārā caur iegriezumiem ādā.
  • Apendektomija
    Apendektomija ir operācija, kuras laikā tiek izņemts aklās zarnas tārpveida piedēklis. Tā ir viena no biežāk veiktajām akūtajām operācijām, kas tiek pielietota aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisuma, jeb apendicīta gadījumā. Iekaisuma cēlonis visbiežāk ir tārpveida piedēkļa nosprostojums ar baktēriju vairošanos. Tam seko piedēkļa sieniņas tūska, strutu veidošanās un piedēkļa plīsums, ja laicīgi netiek veikta operācija. Galvenais apendicīta simptoms ir sāpes vēderā, kas sākotnēji var būt lokalizētas ap nabu, bet vēlāk novietojas vēdera lejasdaļā labajā pusē. Apendektomiju var veikt divos veidos: vaļējā jeb konvencionālā pieejā - veic griezienu vēdera labajā apakšējā daļā, caur kuru izņem tārpveida piedēkli. Vaļēju pieeju biežāk izvēlas pacientiem ar izteikti iekaisušu un plīsušu aklās zarnas piedēkli, kā arī pacientiem, kuriem jau bijušas operācijas vēdera dobumā. minimāli invazīvā jeb laparoskopiskā pieejā - caur trīs (visbiežāk) nelieliem griezieniem vēdera priekšējā sienā ar kameras palīdzību veic tārpveida piedēkļa izņemšanu. Metodes priekšrocības ir salīdzinoši labāks kosmētiskais rezultāts, mazākas sāpes pēc operācijas, iespēja ātrāk atgriezties pie ikdienas aktivitātēm. Izvēli nosaka ārsts, pamatojoties uz tādiem faktoriem, kā saslimšanas ilgums un smagums, iepriekš veiktās operācijas un citas saslimšanas.
  • Diagnostiska laparoskopija un laparotomija
    Diagnostikas laikā tiek apskatīti vēdera dobuma orgāni. Diagnostikās laparoskopijas laikā caur nelieliem iegriezumiem tiek ievadīts tievs instruments ar optisku video sistēmu, ar kuras palīdzību uz monitora redzami iekšējie orgāni. Laparoskopijas laikā iespējams atklāt sāpju un vemšanas iemeslu, saaugumus gremošanas traktā, diagnosticēt audzēju vai iekaisumu. Ar šo metodi var veikt biopsiju (audu parauga paņemšana), lai atšķirtu labdabīgu veidojumu no ļaundabīga. Tāpat iespējams pārdalīt saaugumus. Diagnostisko laparotomiju pielieto tad, kad nav iespējams pielietot laparoskopiju.
  • Zarnu rezekcija
    Operāciju veic akūtos gadījumos. Tās laikā tiek izņemta slimības skartā zarnas daļa, un veselīgie gali tiek savienoti atkārtoti. Operācijas veikšana un apjoms atkarīgs no pamatsaslimšanas (audzējs, asinsvadu malformācijas, saauguma slimība, fistulas, zarnu necaurejamība u.c.), pacienta sūdzībām, izmeklējumu rezultātiem.
  • Resnās zarnas operācija
    Hemikolektomija ir operācija, kuras laikā tiek izņemta resnās zarnas viena puse. Operāciju visbiežāk veic resnās zarnas audzēja ārstēšanā. Operācijas laikā tiek veikts grieziens vēdera priekšējā sienā un izņemta ar slimību skartā, kā arī daļa veselās resnās zarnas, tādējādi mazinot audzēja atjaunošanās risku. Atlikušās zarnas visbiežāk tiek savienotas kopā un atjaunota normāla zarnu satura kustība. Atsevišķās situācijās nepieciešams izveidot stomu – atveri vēdera priekšējā sienā, pie kuras piešūta zarnas daļa, caur kuru speciālā savācējmaisā izdalās zarnu saturs vai urīns. Hemikolektomiju var veikt vaļējā jeb konvencionālā, vai laparoskopiskā pieejā. Vaļējās operācijas laikā tiek izdarīts lielāks grieziens vēdera priekšējā sienā. Laparoskopiskas procedūras laikā ķirurgs caur salīdzinoši mazākiem griezieniem ievada kameru un smalkus instrumentus. Laparoskopiskas pieejas galvenās priekšrocības ir labāks kosmētiskais rezultāts, mazākas sāpes pēc operācijas, ātrāka zarnu darbības atjaunošanās, mazāks slimnīcā pavadītais laiks, taču laparoskopiskās pieeja nav iespējama visos saslimšanas gadījumos. Kolostomija ir operācija, kuras laikā resnā zarna tiek piešūta un atvērta uz vēdera priekšējās sienas. Tādā veidā tiek radīta atvere (kolostoma) pacienta vēdera priekšējā sienā, caur kuru uz laiku vai paliekoši izdalās zarnas saturs speciālā savācējmaisā. Atlikušo resnās zarnas daļu slēdz akli vai izņem, atkarībā no saslimšanas. Kolostomiju visbiežāk veic resnās zarnas audzēja ārstēšanā, divertikula plīsuma, resnās zarnas bojājumu, iekaisīgu zarnu slimību gadījumā.
  • Stomas slēgšana (bez cirkulārā šuvēja)
    Stomas (mākslīgi izveidota atvere vēdera sienā zarnu satura vai urīna izvadīšanai) slēgšana ir operācija, kuras laikā iepriekš izveidotā stoma tiek likvidēta un zarnu gali savienoti atpakaļ kopā tā, lai zarnu saturs varētu tikt izvadīts dabiskā veidā bez stomas palīdzības.
  • Laparoskopiska trūces operācija
    Laparoskopiskas trūces operāciju var izmantot visu trūču veidu ārstēšanai, nostiprinot vēdera sienu un slēdzot defektu. Operācijas sākumā caur nelielu iegriezumu ievada ogļskābo gāzi, bet citā griezuma vietā – laparoskopu (kamera ar intensīvu gaismu) un operācijas instrumentus, ar kuriem tiek veikta operācija. Vēdera sienas defekts tiek noklāts sintētisko protēzi. Operācijas norisi ārsts kontrolē monitorā. Laparoskopisku trūces operāciju pielieto arī cirkšņa trūces gadījumā.
  • Trūces operācija (pēcoperācijas)
    Pēcoperācijas trūces veidošanos nosaka rētaudiem izmainīta vēdera siena, kas nespēj nodrošināt audu stabilitāti, kā rezultātā vēdera dobuma iekšējie orgāni izspiežas ārpus vēdera dobuma, ko pavada dažādas pazīmes. Operācijas laikā ārsts veic griezienu virs taustāmā veidojuma, pāršķeļ audus pa kārtām, izgriež rētaudus, atrod trūces maisu un to pāršķeļ. Trūces maisa saturu izbrīvē un ievieto atpakaļ vēdera dobumā. Vēdera sienas defektu slēdz, izmantojot protēzes. Brūci slēdz pa kārtām, ādai biežāk izmanto kosmētisku šuvi.
  • Laparoskopiska žultspūšļa operācija (holecistektomija)
    Holecistektomija ir žultspūšļa izņemšana, ko nepieciešams veikt žultsakmeņu slimību gadījumos. Operācija rekomendēta arī žultspūšļa polipu gadījumā, jo tie saistāmi ar žultspūšļa vēža attīstības risku. Laparoskopu (kamera ar intensīvu gaismu) ievada vēdera dobumā caur nelielu iegriezumu zem nabas. Caur citiem iegriezumiem ārsts ievada instrumentus, ar kuriem veic operāciju. Lai operāciju būtu iespējams veikt, vēdera dobumā tiek iepildīta ogļskābā gāze. Žultspūsli nodala no žultspūšļa vada, asinsvadiem un aknas, tad izņem caur griezienu zem nabas. Laparoskopiska holecistektomija ir visbiežāk lietotā minimāli invazīvā ķirurģiskā metode. Komplikācijas – brūces infekcija, dziļo vēnu tromboze, pēcoperācijas trūces veidošanās grieziena vietā. Retos gadījumos var rasties kopējā žultsvada bojājums, žults noplūde, zarnu vai citu vēdera dobuma orgānu bojājums, vai asinsvadu bojājums ar sekojošu asiņošanu.
  • Konveciāla (vaļēja) žultspūšļa operācija (holecistektomija)
    Holecistektomija ir žultspūšļa izņemšana, ko nepieciešams veikt žultsakmeņu slimību gadījumos. Operācija rekomendēta arī žultspūšļa polipu gadījumā, jo tie saistāmi ar žultspūšļa vēža attīstības risku. Konvenciālu žultspūšļa operāciju veic gadījumos, kad plānveida laparoskopiskās operācijas laikā ķirurgam saaugumu vai kādu citu anatomisku īpatnību dēļ nākas veikt iegriezumu, pārejot uz konvenciālo metodi.
  • Hemoroīdu operācija (bez longo šuvēja)
    Hemoroīdu operācija veicama pacientiem ar dažādas pakāpes hemoroidālo saslimšanu. Ārstēšanas taktika katram pacientam tiek piemeklēta individuāli. Hemoroīdu operācijas metodei ir dažādas modifikācijas. Kuldīgas slimnīcā izmanto hemoroīdektomiju jeb steiplera hemoroīdektomiju. Operācijas laikā tiek izmantots speciāls šuvējs un skaviņas, ar kurām tiek apstādināta hemoroīdu mezglu apasiņošana no artērijām.
  • Labdabīga ādas veidojuma ekscīzija
    Ķirurgs veic nelielu griezienu ādā virs veidojuma un atdala to no veselajiem audiem, pilnībā izņemot. Procedūras veikšanai izmanto pilno anestēziju vai lokālo anestēziju, kas ievadīta ādā ap veidojumu.
  • Vairogdziedzera operācija
    Vairogdziedzera operācija veic gadījumā, ja tas ir palielināts, izveidojušies patoloģiski funkcionējoši mezgli vai ir aizdomas par vairogdziedzera vēzi. Operāciju veic vispārējā anestēzijā, caur horizontālu lokveida ādas griezienu kaklā. Operācijas gaitā iespējams izoperēt daļu vai visu vairogdziedzeri. Par katru gadījumu individuāli lemj speciālists. Nepieciešamības gadījumā vairogdziedzera audu paraugs tiek nosūtīts izpētei.
  • Vēnu operācija
    Vēnu operācijas pamatā ir slimo vēnu likvidēšana, lai tās nebojātu veselās vēnas. Slimās vēnas izoperē, tās izvelkot ārā caur iegriezumiem ādā.

Ginekoloģiskās operācijas veic Dr. Iveta Bāliņa, Natālija Ilze Smiltāne, Māris Arājs, Alise Vigule, Sergejs Gurjanovs

  • Apendektomija
    Apendektomija ir operācija, kuras laikā tiek izņemts aklās zarnas tārpveida piedēklis. Tā ir viena no biežāk veiktajām akūtajām operācijām, kas tiek pielietota aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisuma, jeb apendicīta gadījumā. Iekaisuma cēlonis visbiežāk ir tārpveida piedēkļa nosprostojums ar baktēriju vairošanos. Tam seko piedēkļa sieniņas tūska, strutu veidošanās un piedēkļa plīsums, ja laicīgi netiek veikta operācija. Galvenais apendicīta simptoms ir sāpes vēderā, kas sākotnēji var būt lokalizētas ap nabu, bet vēlāk novietojas vēdera lejasdaļā labajā pusē. Apendektomiju var veikt divos veidos: vaļējā jeb konvencionālā pieejā - veic griezienu vēdera labajā apakšējā daļā, caur kuru izņem tārpveida piedēkli. Vaļēju pieeju biežāk izvēlas pacientiem ar izteikti iekaisušu un plīsušu aklās zarnas piedēkli, kā arī pacientiem, kuriem jau bijušas operācijas vēdera dobumā. minimāli invazīvā jeb laparoskopiskā pieejā - caur trīs (visbiežāk) nelieliem griezieniem vēdera priekšējā sienā ar kameras palīdzību veic tārpveida piedēkļa izņemšanu. Metodes priekšrocības ir salīdzinoši labāks kosmētiskais rezultāts, mazākas sāpes pēc operācijas, iespēja ātrāk atgriezties pie ikdienas aktivitātēm. Izvēli nosaka ārsts, pamatojoties uz tādiem faktoriem, kā saslimšanas ilgums un smagums, iepriekš veiktās operācijas un citas saslimšanas.
  • Diagnostiska laparoskopija un laparotomija
    Diagnostikas laikā tiek apskatīti vēdera dobuma orgāni. Diagnostikās laparoskopijas laikā caur nelieliem iegriezumiem tiek ievadīts tievs instruments ar optisku video sistēmu, ar kuras palīdzību uz monitora redzami iekšējie orgāni. Laparoskopijas laikā iespējams atklāt sāpju un vemšanas iemeslu, saaugumus gremošanas traktā, diagnosticēt audzēju vai iekaisumu. Ar šo metodi var veikt biopsiju (audu parauga paņemšana), lai atšķirtu labdabīgu veidojumu no ļaundabīga. Tāpat iespējams pārdalīt saaugumus. Diagnostisko laparotomiju pielieto tad, kad nav iespējams pielietot laparoskopiju.
  • Zarnu rezekcija
    Operāciju veic akūtos gadījumos. Tās laikā tiek izņemta slimības skartā zarnas daļa, un veselīgie gali tiek savienoti atkārtoti. Operācijas veikšana un apjoms atkarīgs no pamatsaslimšanas (audzējs, asinsvadu malformācijas, saauguma slimība, fistulas, zarnu necaurejamība u.c.), pacienta sūdzībām, izmeklējumu rezultātiem.
  • Resnās zarnas operācija
    Hemikolektomija ir operācija, kuras laikā tiek izņemta resnās zarnas viena puse. Operāciju visbiežāk veic resnās zarnas audzēja ārstēšanā. Operācijas laikā tiek veikts grieziens vēdera priekšējā sienā un izņemta ar slimību skartā, kā arī daļa veselās resnās zarnas, tādējādi mazinot audzēja atjaunošanās risku. Atlikušās zarnas visbiežāk tiek savienotas kopā un atjaunota normāla zarnu satura kustība. Atsevišķās situācijās nepieciešams izveidot stomu – atveri vēdera priekšējā sienā, pie kuras piešūta zarnas daļa, caur kuru speciālā savācējmaisā izdalās zarnu saturs vai urīns. Hemikolektomiju var veikt vaļējā jeb konvencionālā, vai laparoskopiskā pieejā. Vaļējās operācijas laikā tiek izdarīts lielāks grieziens vēdera priekšējā sienā. Laparoskopiskas procedūras laikā ķirurgs caur salīdzinoši mazākiem griezieniem ievada kameru un smalkus instrumentus. Laparoskopiskas pieejas galvenās priekšrocības ir labāks kosmētiskais rezultāts, mazākas sāpes pēc operācijas, ātrāka zarnu darbības atjaunošanās, mazāks slimnīcā pavadītais laiks, taču laparoskopiskās pieeja nav iespējama visos saslimšanas gadījumos. Kolostomija ir operācija, kuras laikā resnā zarna tiek piešūta un atvērta uz vēdera priekšējās sienas. Tādā veidā tiek radīta atvere (kolostoma) pacienta vēdera priekšējā sienā, caur kuru uz laiku vai paliekoši izdalās zarnas saturs speciālā savācējmaisā. Atlikušo resnās zarnas daļu slēdz akli vai izņem, atkarībā no saslimšanas. Kolostomiju visbiežāk veic resnās zarnas audzēja ārstēšanā, divertikula plīsuma, resnās zarnas bojājumu, iekaisīgu zarnu slimību gadījumā.
  • Stomas slēgšana (bez cirkulārā šuvēja)
    Stomas (mākslīgi izveidota atvere vēdera sienā zarnu satura vai urīna izvadīšanai) slēgšana ir operācija, kuras laikā iepriekš izveidotā stoma tiek likvidēta un zarnu gali savienoti atpakaļ kopā tā, lai zarnu saturs varētu tikt izvadīts dabiskā veidā bez stomas palīdzības.
  • Laparoskopiska trūces operācija
    Laparoskopiskas trūces operāciju var izmantot visu trūču veidu ārstēšanai, nostiprinot vēdera sienu un slēdzot defektu. Operācijas sākumā caur nelielu iegriezumu ievada ogļskābo gāzi, bet citā griezuma vietā – laparoskopu (kamera ar intensīvu gaismu) un operācijas instrumentus, ar kuriem tiek veikta operācija. Vēdera sienas defekts tiek noklāts sintētisko protēzi. Operācijas norisi ārsts kontrolē monitorā. Laparoskopisku trūces operāciju pielieto arī cirkšņa trūces gadījumā.
  • Trūces operācija (pēcoperācijas)
    Pēcoperācijas trūces veidošanos nosaka rētaudiem izmainīta vēdera siena, kas nespēj nodrošināt audu stabilitāti, kā rezultātā vēdera dobuma iekšējie orgāni izspiežas ārpus vēdera dobuma, ko pavada dažādas pazīmes. Operācijas laikā ārsts veic griezienu virs taustāmā veidojuma, pāršķeļ audus pa kārtām, izgriež rētaudus, atrod trūces maisu un to pāršķeļ. Trūces maisa saturu izbrīvē un ievieto atpakaļ vēdera dobumā. Vēdera sienas defektu slēdz, izmantojot protēzes. Brūci slēdz pa kārtām, ādai biežāk izmanto kosmētisku šuvi.
  • Laparoskopiska žultspūšļa operācija (holecistektomija)
    Holecistektomija ir žultspūšļa izņemšana, ko nepieciešams veikt žultsakmeņu slimību gadījumos. Operācija rekomendēta arī žultspūšļa polipu gadījumā, jo tie saistāmi ar žultspūšļa vēža attīstības risku. Laparoskopu (kamera ar intensīvu gaismu) ievada vēdera dobumā caur nelielu iegriezumu zem nabas. Caur citiem iegriezumiem ārsts ievada instrumentus, ar kuriem veic operāciju. Lai operāciju būtu iespējams veikt, vēdera dobumā tiek iepildīta ogļskābā gāze. Žultspūsli nodala no žultspūšļa vada, asinsvadiem un aknas, tad izņem caur griezienu zem nabas. Laparoskopiska holecistektomija ir visbiežāk lietotā minimāli invazīvā ķirurģiskā metode. Komplikācijas – brūces infekcija, dziļo vēnu tromboze, pēcoperācijas trūces veidošanās grieziena vietā. Retos gadījumos var rasties kopējā žultsvada bojājums, žults noplūde, zarnu vai citu vēdera dobuma orgānu bojājums, vai asinsvadu bojājums ar sekojošu asiņošanu.
  • Konveciāla (vaļēja) žultspūšļa operācija (holecistektomija)
    Holecistektomija ir žultspūšļa izņemšana, ko nepieciešams veikt žultsakmeņu slimību gadījumos. Operācija rekomendēta arī žultspūšļa polipu gadījumā, jo tie saistāmi ar žultspūšļa vēža attīstības risku. Konvenciālu žultspūšļa operāciju veic gadījumos, kad plānveida laparoskopiskās operācijas laikā ķirurgam saaugumu vai kādu citu anatomisku īpatnību dēļ nākas veikt iegriezumu, pārejot uz konvenciālo metodi.
  • Hemoroīdu operācija (bez longo šuvēja)
    Hemoroīdu operācija veicama pacientiem ar dažādas pakāpes hemoroidālo saslimšanu. Ārstēšanas taktika katram pacientam tiek piemeklēta individuāli. Hemoroīdu operācijas metodei ir dažādas modifikācijas. Kuldīgas slimnīcā izmanto hemoroīdektomiju jeb steiplera hemoroīdektomiju. Operācijas laikā tiek izmantots speciāls šuvējs un skaviņas, ar kurām tiek apstādināta hemoroīdu mezglu apasiņošana no artērijām.
  • Labdabīga ādas veidojuma ekscīzija
    Ķirurgs veic nelielu griezienu ādā virs veidojuma un atdala to no veselajiem audiem, pilnībā izņemot. Procedūras veikšanai izmanto pilno anestēziju vai lokālo anestēziju, kas ievadīta ādā ap veidojumu.
  • Vairogdziedzera operācija
    Vairogdziedzera operācija veic gadījumā, ja tas ir palielināts, izveidojušies patoloģiski funkcionējoši mezgli vai ir aizdomas par vairogdziedzera vēzi. Operāciju veic vispārējā anestēzijā, caur horizontālu lokveida ādas griezienu kaklā. Operācijas gaitā iespējams izoperēt daļu vai visu vairogdziedzeri. Par katru gadījumu individuāli lemj speciālists. Nepieciešamības gadījumā vairogdziedzera audu paraugs tiek nosūtīts izpētei.
  • Vēnu operācija
    Vēnu operācijas pamatā ir slimo vēnu likvidēšana, lai tās nebojātu veselās vēnas. Slimās vēnas izoperē, tās izvelkot ārā caur iegriezumiem ādā.
  • Apendektomija
    Apendektomija ir operācija, kuras laikā tiek izņemts aklās zarnas tārpveida piedēklis. Tā ir viena no biežāk veiktajām akūtajām operācijām, kas tiek pielietota aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisuma, jeb apendicīta gadījumā. Iekaisuma cēlonis visbiežāk ir tārpveida piedēkļa nosprostojums ar baktēriju vairošanos. Tam seko piedēkļa sieniņas tūska, strutu veidošanās un piedēkļa plīsums, ja laicīgi netiek veikta operācija. Galvenais apendicīta simptoms ir sāpes vēderā, kas sākotnēji var būt lokalizētas ap nabu, bet vēlāk novietojas vēdera lejasdaļā labajā pusē. Apendektomiju var veikt divos veidos: vaļējā jeb konvencionālā pieejā - veic griezienu vēdera labajā apakšējā daļā, caur kuru izņem tārpveida piedēkli. Vaļēju pieeju biežāk izvēlas pacientiem ar izteikti iekaisušu un plīsušu aklās zarnas piedēkli, kā arī pacientiem, kuriem jau bijušas operācijas vēdera dobumā. minimāli invazīvā jeb laparoskopiskā pieejā - caur trīs (visbiežāk) nelieliem griezieniem vēdera priekšējā sienā ar kameras palīdzību veic tārpveida piedēkļa izņemšanu. Metodes priekšrocības ir salīdzinoši labāks kosmētiskais rezultāts, mazākas sāpes pēc operācijas, iespēja ātrāk atgriezties pie ikdienas aktivitātēm. Izvēli nosaka ārsts, pamatojoties uz tādiem faktoriem, kā saslimšanas ilgums un smagums, iepriekš veiktās operācijas un citas saslimšanas.
  • Diagnostiska laparoskopija un laparotomija
    Diagnostikas laikā tiek apskatīti vēdera dobuma orgāni. Diagnostikās laparoskopijas laikā caur nelieliem iegriezumiem tiek ievadīts tievs instruments ar optisku video sistēmu, ar kuras palīdzību uz monitora redzami iekšējie orgāni. Laparoskopijas laikā iespējams atklāt sāpju un vemšanas iemeslu, saaugumus gremošanas traktā, diagnosticēt audzēju vai iekaisumu. Ar šo metodi var veikt biopsiju (audu parauga paņemšana), lai atšķirtu labdabīgu veidojumu no ļaundabīga. Tāpat iespējams pārdalīt saaugumus. Diagnostisko laparotomiju pielieto tad, kad nav iespējams pielietot laparoskopiju.
  • Zarnu rezekcija
    Operāciju veic akūtos gadījumos. Tās laikā tiek izņemta slimības skartā zarnas daļa, un veselīgie gali tiek savienoti atkārtoti. Operācijas veikšana un apjoms atkarīgs no pamatsaslimšanas (audzējs, asinsvadu malformācijas, saauguma slimība, fistulas, zarnu necaurejamība u.c.), pacienta sūdzībām, izmeklējumu rezultātiem.
  • Resnās zarnas operācija
    Hemikolektomija ir operācija, kuras laikā tiek izņemta resnās zarnas viena puse. Operāciju visbiežāk veic resnās zarnas audzēja ārstēšanā. Operācijas laikā tiek veikts grieziens vēdera priekšējā sienā un izņemta ar slimību skartā, kā arī daļa veselās resnās zarnas, tādējādi mazinot audzēja atjaunošanās risku. Atlikušās zarnas visbiežāk tiek savienotas kopā un atjaunota normāla zarnu satura kustība. Atsevišķās situācijās nepieciešams izveidot stomu – atveri vēdera priekšējā sienā, pie kuras piešūta zarnas daļa, caur kuru speciālā savācējmaisā izdalās zarnu saturs vai urīns. Hemikolektomiju var veikt vaļējā jeb konvencionālā, vai laparoskopiskā pieejā. Vaļējās operācijas laikā tiek izdarīts lielāks grieziens vēdera priekšējā sienā. Laparoskopiskas procedūras laikā ķirurgs caur salīdzinoši mazākiem griezieniem ievada kameru un smalkus instrumentus. Laparoskopiskas pieejas galvenās priekšrocības ir labāks kosmētiskais rezultāts, mazākas sāpes pēc operācijas, ātrāka zarnu darbības atjaunošanās, mazāks slimnīcā pavadītais laiks, taču laparoskopiskās pieeja nav iespējama visos saslimšanas gadījumos. Kolostomija ir operācija, kuras laikā resnā zarna tiek piešūta un atvērta uz vēdera priekšējās sienas. Tādā veidā tiek radīta atvere (kolostoma) pacienta vēdera priekšējā sienā, caur kuru uz laiku vai paliekoši izdalās zarnas saturs speciālā savācējmaisā. Atlikušo resnās zarnas daļu slēdz akli vai izņem, atkarībā no saslimšanas. Kolostomiju visbiežāk veic resnās zarnas audzēja ārstēšanā, divertikula plīsuma, resnās zarnas bojājumu, iekaisīgu zarnu slimību gadījumā.
  • Stomas slēgšana (bez cirkulārā šuvēja)
    Stomas (mākslīgi izveidota atvere vēdera sienā zarnu satura vai urīna izvadīšanai) slēgšana ir operācija, kuras laikā iepriekš izveidotā stoma tiek likvidēta un zarnu gali savienoti atpakaļ kopā tā, lai zarnu saturs varētu tikt izvadīts dabiskā veidā bez stomas palīdzības.
  • Laparoskopiska trūces operācija
    Laparoskopiskas trūces operāciju var izmantot visu trūču veidu ārstēšanai, nostiprinot vēdera sienu un slēdzot defektu. Operācijas sākumā caur nelielu iegriezumu ievada ogļskābo gāzi, bet citā griezuma vietā – laparoskopu (kamera ar intensīvu gaismu) un operācijas instrumentus, ar kuriem tiek veikta operācija. Vēdera sienas defekts tiek noklāts sintētisko protēzi. Operācijas norisi ārsts kontrolē monitorā. Laparoskopisku trūces operāciju pielieto arī cirkšņa trūces gadījumā.
  • Trūces operācija (pēcoperācijas)
    Pēcoperācijas trūces veidošanos nosaka rētaudiem izmainīta vēdera siena, kas nespēj nodrošināt audu stabilitāti, kā rezultātā vēdera dobuma iekšējie orgāni izspiežas ārpus vēdera dobuma, ko pavada dažādas pazīmes. Operācijas laikā ārsts veic griezienu virs taustāmā veidojuma, pāršķeļ audus pa kārtām, izgriež rētaudus, atrod trūces maisu un to pāršķeļ. Trūces maisa saturu izbrīvē un ievieto atpakaļ vēdera dobumā. Vēdera sienas defektu slēdz, izmantojot protēzes. Brūci slēdz pa kārtām, ādai biežāk izmanto kosmētisku šuvi.
  • Laparoskopiska žultspūšļa operācija (holecistektomija)
    Holecistektomija ir žultspūšļa izņemšana, ko nepieciešams veikt žultsakmeņu slimību gadījumos. Operācija rekomendēta arī žultspūšļa polipu gadījumā, jo tie saistāmi ar žultspūšļa vēža attīstības risku. Laparoskopu (kamera ar intensīvu gaismu) ievada vēdera dobumā caur nelielu iegriezumu zem nabas. Caur citiem iegriezumiem ārsts ievada instrumentus, ar kuriem veic operāciju. Lai operāciju būtu iespējams veikt, vēdera dobumā tiek iepildīta ogļskābā gāze. Žultspūsli nodala no žultspūšļa vada, asinsvadiem un aknas, tad izņem caur griezienu zem nabas. Laparoskopiska holecistektomija ir visbiežāk lietotā minimāli invazīvā ķirurģiskā metode. Komplikācijas – brūces infekcija, dziļo vēnu tromboze, pēcoperācijas trūces veidošanās grieziena vietā. Retos gadījumos var rasties kopējā žultsvada bojājums, žults noplūde, zarnu vai citu vēdera dobuma orgānu bojājums, vai asinsvadu bojājums ar sekojošu asiņošanu.
  • Konveciāla (vaļēja) žultspūšļa operācija (holecistektomija)
    Holecistektomija ir žultspūšļa izņemšana, ko nepieciešams veikt žultsakmeņu slimību gadījumos. Operācija rekomendēta arī žultspūšļa polipu gadījumā, jo tie saistāmi ar žultspūšļa vēža attīstības risku. Konvenciālu žultspūšļa operāciju veic gadījumos, kad plānveida laparoskopiskās operācijas laikā ķirurgam saaugumu vai kādu citu anatomisku īpatnību dēļ nākas veikt iegriezumu, pārejot uz konvenciālo metodi.
  • Hemoroīdu operācija (bez longo šuvēja)
    Hemoroīdu operācija veicama pacientiem ar dažādas pakāpes hemoroidālo saslimšanu. Ārstēšanas taktika katram pacientam tiek piemeklēta individuāli. Hemoroīdu operācijas metodei ir dažādas modifikācijas. Kuldīgas slimnīcā izmanto hemoroīdektomiju jeb steiplera hemoroīdektomiju. Operācijas laikā tiek izmantots speciāls šuvējs un skaviņas, ar kurām tiek apstādināta hemoroīdu mezglu apasiņošana no artērijām.
  • Labdabīga ādas veidojuma ekscīzija
    Ķirurgs veic nelielu griezienu ādā virs veidojuma un atdala to no veselajiem audiem, pilnībā izņemot. Procedūras veikšanai izmanto pilno anestēziju vai lokālo anestēziju, kas ievadīta ādā ap veidojumu.
  • Vairogdziedzera operācija
    Vairogdziedzera operācija veic gadījumā, ja tas ir palielināts, izveidojušies patoloģiski funkcionējoši mezgli vai ir aizdomas par vairogdziedzera vēzi. Operāciju veic vispārējā anestēzijā, caur horizontālu lokveida ādas griezienu kaklā. Operācijas gaitā iespējams izoperēt daļu vai visu vairogdziedzeri. Par katru gadījumu individuāli lemj speciālists. Nepieciešamības gadījumā vairogdziedzera audu paraugs tiek nosūtīts izpētei.
  • Vēnu operācija
    Vēnu operācijas pamatā ir slimo vēnu likvidēšana, lai tās nebojātu veselās vēnas. Slimās vēnas izoperē, tās izvelkot ārā caur iegriezumiem ādā.
bottom of page